Mājdzīvnieki un bērni

“Kā vecāki māca bērniem baidīties no suņiem un kādas sekas tam var būt

Bērns piedzimst bez jebkādam zināšanām par to, kas ir labs, kas slikts, ko var darīt un ko nevar, kad draud briesmas un kad nedraud. Šo izpratni par lietām bērns pārņem no vecākiem. Tieši vecāki ir tie, kas mazajam cilvēciņam veido viedokli par apkārtējo vidi, par to pasauli, kurā bērnam būs jādzīvo. Tas, kāda būs šī pasaule ir atkarīgs tikai no vecākiem.
Pasaules bilde – termins, ko izmanto psihologi, sociologi un filosofi, lai formulētu cilvēka attieksmi pret viņam apkārt esošo pasauli un dzīvi kā tādu. Tas, kāda būs šī pasaule – laba, maiga, patīkama vai agresīva un briesmu pilna, ir atkarīgs no ļoti daudziem brīžiem, kas notiek mazā cilvēka dzīvē.
Un viens no šiem pasaules bildes veidojošajiem aspektiem ir tas, kādas ir attiecības ar mājdzīvniekiem. Nav nekā tāda, no kā bērns baidītos! Viss, kas viņam ir apkārt, raisa dzīvu interesi un vēlmi uzzināt, kas tas ir. Mazi bērni pasauli iepazīst caur sajūtām – ar tausti, garšu, smaržu. Tāpēc viņiem visu vajag aptaustīt, nogaršot. Pirma tikšanās ar sunīti vai kaķīti, putniņu vai pelīti bērnam iespiedīsies atmiņā uz visu mūžu. Izmainīt šo zemapziņā iespiedušos notikumu, protams, ir iespējams, bet tas ir ļoti sarežģīti. Vai tādēļ nebūtu labāk bērnam rādīt labu piemēru attiecībā pret tiem, kas mums ir apkārt?
Reizēm var novērot šādu ainu – Mamma, cešoties nomierināt kaprīzu bērnu, saka: „Apklusti, nomierinies!!! Tūlīt Tev suns iekodīs, jo Tu slikti uzvedies”. Un bērna apziņā iespiežas šis brīdis – pasaules bilde, ka „suns – bīstams”. Suns ir apkārtējās pasaules sastāvdaļa, tātad apkārtējā pasaule ir bīstama. Ta rezultātā – bērns noslēdzas no pasaules, jo baidās un tā sekas ir agresivitāte.
Tomēr ir vēl kāds aspekts šai, kā šķiet, mazsvarīgajai situācijai. Un šis aspekts ir ļoti svarīgs turpmāko „bērna un mātes” attiecību veidošanai. Bērns jūt, ka mamma ar viņu ir neapmierināta, bet viņa nevar paskaidrot, ko nozīmē „slikti uzvedies”, viņas pieprasījums bērnam nav izprotams, tādēļ, lai viņa varētu izskaidrot, lai rastos kontakts ar bērnu – tiek izmantots „suns”. No tā bērns izsecina, ka mamma nemaz nav tik stipra, gudra un zinoša, ja konfliktsituācijas novēršanai viņai nepieciešams suns.
Protams, bērns nedomā tieši tā, viņš vēl nespēj nošķirt savas emocijas un jūtas, bet visi viņa pārdzīvojumi ir ļoti spilgti un spēcīgi, tie nonāk zemapziņā un veido viņa pasaules bildi.

Natālja Vojevodska


Šajā seminārā runājam par tēmām, kas saistītas ar mājdzīvnieku ietekmi uz bērna personības veidošanos un attīstību.

Seminārs notika divās daļās

1. daļa (2 stundas)

Mājdzīvnieki un jaunās ģimenes. Grūtniecības periods. Bērna dzimšana. Bērna

pasaules ainas izveidošanās. Bērnu psiholoģijas pamatjēdzieni, vecumposma

uzdevumu skaidrojums komunikācijas kontekstā ar mājdzīvniekiem. Atbildības

veidošanās (bērna tiesības un pienākumi). Mājdzīvnieki mājās un bērna

atbildības līmenis par tiem. Pozitīvo bērna rakstura īpašību attīstība caur

komunikāciju ar dzīvniekiem.

2. daļa (1 stunda)

Kļūdu apskats, kuras pieļauj vecāki, veidojoties bērna attieksmei pret

dzīvniekiem. Bailes no mājdzīvniekiem un šo bērnības baiļu sekas pieaugušā

vecumā.

Kafijas pauze

Noslēgums:

3. daļa (1 stunda)

Atbildes uz jautājumiem. Konkrētu situāciju analīze

Seminar_deti

 

Leave a Reply

Post Comment