Kaķenīte Miki

Pie manas mājas dzīvo kaķu mājiņā divas kaķu māsiņas – viena pelēka, otra brūna. Katru vakaru viņas mani sagaida. Neskatoties uz to, ka viņas izaugušas ārā, viņas līdzinās mājas kaķenītēm – viņām ļoti patīk, ja viņas paņem rokās, samīļo. Vecā gada vakarā pamanīju, ka pelēkā kaķenīte Miki uzvedas dīvaini – neskrien mani sagaidīt un neēd. Nodomāju – dzirdams svētku salūts, varbūt tāpēc viņa uztraukta…Nākamajā vakarā viņas nebija. Sapratu, ka viņa ir saslimusi. Pārmeklēju mājiņas un atradu viņu mājiņā guļam. Sapratu, ka viņai ir ļoti slikti. Izvilkt no mājiņas es viņu nevarētu. Pacēlu mājiņai jumtu, paņēmu kaķenīti un aizvedu uz veterināro klīniku. Pēc dienas man piezvanīja daktere no veterinārās klīnikas “Vetvesta” – kaķenītei diagnosticēts zarnu nosprostojums, viņa operēta.

Katru brīvo vakaru braucu viņu apraudzīt. Ļoti pārdzīvoju, teicu viņai: “Tikai turies!”

Viņa mani gaidīja un ļoti priecājās, kaut ko runādama savā valodā…

Pagāja trīs nedēļas, pamazām viņa atguva spēkus, tomēr sapratu, ka uz ielas viņa dzīvot nevar – uz vēdera operācijas vietā nav spalvas un aukstā laikā tas apdraudētu ne tikai viņas veselību, bet arī dzīvību, bez tam viņa joprojām bija vārga pēc pārciestās slimības un smagās operācijas…

Aizvedu viņu uz mājām. Mājās jau ir kaķenīte, tāpēc Miki ienesu atsevišķā istabā, kur viņa tūlīt iekārtojās uz dīvāna un sāka draudzīgi murrāt….Tagad Miki dzīvo mājās jau otro mēnesi. Viņa ir ļoti jauka un mīlīga, no rīta līdz vakaram spēlējas ar spēļu pelītēm. Neticami, ka izaugusi uz ielas…

Paldies klīnikas “Vetvesta” ārstiem, kuri veica sarežģītu operāciju un izglāba Miki dzīvību. Paldies Natālijai par atsaucību un palīdzību. Paldies manam vīram, kurš uzņēmies rūpes par Miki.

 

Leave a Reply

Post Comment

UA-26523123-1