“Mūsu Boņa

Pie mūsu mājas daudzus gadus dzīvo runcis Boņa. Boņa ir jau cienījamā vecumā, bet neviens nezina, cik precīzi viņam gadu. Domāju, ka daudz… Katru rītu Boņa kopā ar mūsu mājas sētnieci apstaigā māju. Viņu mīl ne tikai mūsu mājas iedzīvotāji, bet arī kaimiņu mājas iedzīvotāji, un uzcienā ar kaut ko garšīgu… Ziemā pamanīju, ka Boņam kreisā actiņa paliek šaurāka un sāk arvien vairāk aizaugt. Vasarā actiņa pilnīgi aizauga un sāka asiņot, Boņa redzēja tikai ar vienu actiņu. Aizvedu Boņu uz veterināro klīniku “Vetvesta”, kur klīnikas ārsti izdarīja sarežģītu operāciju – izņēma actiņu un tās vietā ielika implantu. Katru dienu pēc darba braucu uz klīniku apskatīt Boņu. Pārdzīvoju, teicu – Tu tikai turies! Mani ieraugot, viņš ļoti priecājās, murrāja, viņam atkal bija laba apetīte un dzīvesprieks… Drīz Boņa brauks no klīnikas mājās, lai atkal no rītiem ietu apgaitā ap māju.
Vissirsnīgākie paldies no Sužu māju iedzīvotājiem veterinārās klīnikas “Vetvesta” ārstiem par mūsu Boņas ārstēšanu un rūpēm par viņu! Sirsnīgs paldies Natālijai par palīdzību un atbalstu!”

One Response to Боня. История одного кота, рассказанная Рутой

  • Ирина

    Paldies, Ruta, par Boniju un daudzam-daudzam citam Jūsu izglābtām dzīvībām. Vesēlību Jums, izturību un, protams, veiksmi. Bonijam atrāk atveseļoties un vēl ilgi murrat Jums savas dziesmiņas.

Leave a Reply

Post Comment

UA-26523123-1