Uz soliņa mežā Jaunķemeros

Kad vasarā ārstējos sanatorijā “Jaunķemeri”, ejot uz jūru, mežā uz soliņa sēdējamelnbalta kaķenīte. Sēdēja no rīta līdz vakaram, it kā kādu gaidītu… Iezīmēta austiņa, tātad sterilizēta… Kad atnesu viņai ēst, viņa uzticīgi glaudījās gar kājām un murrāja, it kā gribētu pastāstīt, kā viņa te nokļuvusi… Šad un tad cilvēki no sanatorijas viņai atnesa ēst…

Pēc 2 nedēļām aizbraucu uz mājām, atstājot zīmīti ar savu telefona numuru zem kaķenītes ēdiena trauciņa. Šīs nedēļas sākumā man piezvanīja kāda sieviete, kura laiku pa laikam atbraucot kaķenīti pabarot, jo viņai, tāpat kā man, bija grūti pavisampamest mežā šo neizsargāto dzīvnieciņu… Viņa teica, ka viņa uztraucas par to, kas notiks ar kaķenīti ziemā…

Aizbraucu uz vietu, kur sēdēja kaķenīte. Viņa tāpat kā iepriekš sēdēja uz soliņa, kad piegāju klāt, acīmredzami atcerējās mani, sāka glaudīties un murrāt, skatījās lielām, gudrām actiņām, it kā lūdzot, lai viņu paņemu sev līdzi… Šoreiz nevarēju viņu atstāt uz ziemu vienu mežā, kur viņa aizietu bojā…

Tagad kaķenīte ir veterinārajā klīnikā “Vetvesta”. Viņa ir vesela, apmēram 4 gadus jauna.Viņai ļotivajadzīgas mājas, kur viņa priecētu savus saimniekus ar jauku murrāšanu…

14456917_1096992300397524_2089366786_o   14522107_1096992257064195_1072352316_o   14536955_1096992240397530_1620049163_o   14542627_1096994683730619_198727237_n

One Response to Срочно!!! Ищем дом! История от Руты

  • Ирина

    Какая милая кошечка! Спасибо, Рута, что не прошли мимо и спасли малышку. У нее обязательно будут замечательные хозяева.

Leave a Reply

Post Comment

UA-26523123-1